Jeruzalemes vēsture. Jeruzalemes pamats, attīstība, rašanās
Jeruzalemes vēsture
Jeruzalemes ģerbonis
Jūdžu kalnu virsotnē 650–840 m virs jūras līmeņa starp Vidusjūru un Nāves jūru atrodas viena no vecākajām pilsētām pasaulē - Jeruzaleme. Tā ir svēta pilsēta trim galvenajām abrahamiešu reliģijām - jūdaismam, kristietībai un islāmam..
Jeruzaleme kopš neatminamiem laikiem vada savu vētraino vēsturi, un precīzs tās dibināšanas datums nav ticami zināms. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka pirmā apmetne pastāvēja Tempļa kalna nogāzēs jau 4. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Ap 3. tūkstošgades otro pusi pirms mūsu ēras. Mūsdienu Jeruzālemes zemēs jebusiiešu kanaānieši nodibināja pilsētu, kas minēta Vecajā Derībā un Pentateuhu ar vārdiem Jebuss un Šali. Par pilsētas pastāvēšanu 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras izrakumos atrastie unikālie senie priekšmeti un vēstules (Ēģiptes raksti, Amarnas arhīvs utt.).
Pēc Bībeles stāstiem, ap 1000.g.pmē pilsētu sagūstīja izraēlieši karaļa Dāvida vadībā, kas pamatīgi izvērsa un pārbūvēja Jeruzalemi, kas Hebrona vietā kļuva par Izraēlas karalistes galvaspilsētu. Pēc Dāvida iniciatīvas uz Jeruzalemi tika pārcelta Izraēlas tautas lielākā svētnīca - Derības šķirsts. Pilsēta kļuva par visu divpadsmit Izraēlas cilšu galveno reliģisko centru, kuru drīz vien atviegloja pirmais Jeruzalemes templis, kuru drīz Tempļa kalnā uzcēla Dāvida Zālamana dēls. Pēc sabrukuma 928. gadā pirms mūsu ēras Izraēlas karaļvalsts.
6. gadsimta sākumā pirms mūsu ēras Jūdeju iekaroja Babilona, un Jeruzāleme tika pamatīgi iznīcināta. Jeruzalemes templis faktiski tika iznīcināts. Pēc 6. gadsimta pirms mūsu ēras otrās puses vara ebreju zemēs nonāca Persijas impērijas kontrolē, karalis Kīrs Lielais, iespējams, lai nostiprinātu savu politisko stāvokli, izdeva dekrētu, ar kuru atļāva ebrejiem atgriezties viņu zemēs un atjaunot Jeruzalemes templi. Un, kaut arī ebreju un samariešu nesaskaņu dēļ tempļa celtniecība tika atlikta uz 15 gadiem, 516. gadā pirms mūsu ēras. Tika uzcelts otrais Jeruzalemes templis. Jeruzāleme tika atjaunota tikai 5. gadsimta pirms mūsu ēras vidū.
Sākot ar 4. gadsimtu pirms mūsu ēras Jeruzālemē pārmaiņus dominēja maķedonieši, ēģiptieši un seleucīdi. Līdz 2. gadsimta vidum pirms mūsu ēras ebrejiem izdevās atgūt savu valstību, bet jau 63. gadā pirms mūsu ēras pēc trīs mēnešu aplenkuma romieši sagrāva Jeruzalemi, un pilsēta kļuva par Jūdejas Romas protektorāta administratīvo centru. Hēroda Lielā valdīšanas laikā tika veikts milzīgs ieguldījums Jeruzalemes attīstībā un uzlabošanā romiešu laikmetā.
70. gadā AD Jeruzaleme atkal tika iznīcināta. Ebreju nācijas garīgā sirds, otrais Jeruzalemes templis, tika pilnībā iznīcināta. Tikai 135 AD Jeruzalemes faktiski iznīcinātās teritorijas vietā ar imperatora Hadrianas lēmumu tika uzcelta Romas pilsēta Elijas Kapitolija, kuras piekļūšana ebrejiem bija stingri aizliegta.
Pēc Romas impērijas sabrukuma Jeruzāleme nonāk Bizantijas kontrolē un pakāpeniski iegūst kristīgu izskatu, un jau 7. gadsimtā pēc pilsētas sagrābšanas arābu kalifā skaidri sāka parādīties musulmaņu iezīmes, kuras tika spēcīgi nostiprinātas ilgā Osmaņu impērijas valdīšanas laikā Jeruzalemē 1517. – 1917..
Pēc Pirmā pasaules kara beigām ar Nāciju līgas lēmumu Palestīna ar administratīvo centru Jeruzālemē nonāca Lielbritānijas kontrolē, kurai vajadzēja būt pozitīvai ietekmei uz ilgstoši netraucēto Arābu un Izraēlas konfliktu (vēsturē šis periods tiek dēvēts par Lielbritānijas pilnvarām Palestīnā). Viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem šajā konfliktā vienmēr ir bijusi Jeruzāleme, kas ieņem īpašu vietu abu tautu reliģijā, no kurām neviena nebija gatava padoties. Līdz 1948. gada beigām pilsēta bija sadalīta divās daļās - austrumos un rietumos, ko attiecīgi kontrolēja arābi un ebreji. 1980. gadā apvienotā Jeruzaleme tika oficiāli pasludināta par Izraēlas valsts galvaspilsētu, bet starptautiskā sabiedrība to nekad neatzina. Mūsdienās Svētās Jeruzalemes statuss joprojām ir strīdīga teritorija starp Izraēlu un Palestīnu un viskarstāko debašu temats..
Attēli no Jeruzalemes
-
Jeruzalemes ģerbonis
-
Otrā Jeruzalemes tempļa paraugs
-
Jeruzalemes paraugs pirms 70. gada iznīcināšanas.
-
Asaras siena
-
Tempļa kalns un klinšu mošejas kupols
-
Svētā kapa baznīca
-
Dāvida tornis un vecpilsētas sienas
-
Vecā Jeruzalemes iela