Bolīvijas tradīcijas
Daudznacionālais Bolīvijas štats nav epitetu kopums, kas pievienots valsts nosaukumam, bet gan tās oficiālais nosaukums. Tās taisnīgumu apstiprina arī valsts valodu skaits: to ir trīsdesmit septiņas, un šis rādītājs ir absolūts pasaules rekords. Bet Bolīvijas tradīcijas neaprobežojas tikai ar šādu babiloniešu pandemonu, un, reiz lamu, sāls ezeru un Kečua ganu valstī ceļotāji ir iegremdēti īstā Dienvidamerikas eksotikā.
Kalni, Coca un dāmas cepurēs
Galvenā zīme, ka jūs nonācāt Bolīvijā, ir bezgalīgas bezprecedenta skaistuma ainavas ārpus loga. Valsti sauc par Dienvidamerikas Tibetu, jo majestātiskie Andi aizņem lielāko daļu tās teritorijas. Otrā zīme, kas ļauj precīzi noteikt savas ģeogrāfiskās koordinātas un augstumu, ir koka lapas, kuras pārdod visur. Koka košļāšana ir nozīmīga tradīcija Bolīvijā, kas ļauj atbrīvoties no kalnu slimības sekām un iegūt enerģijas piepūli apstākļos, kad gaisā ir zems skābekļa saturs..
Bet dāmas cepurēs ir skaisto pusi vietējo indiāņu cilšu pārstāvji. Viņu tautiskās drēbes ir gaiši un plati gari svārki, elegants pončo, kas izgatavots no lamas vilnas, un cepures, kas noteikti papildina ikdienas uzvalku. Lai nēsātu bērnus aiz muguras, tiek izmantotas milzīgas Bolīvijas šalles..
Ajmāra Jaunais gads
Lielākā daļa Bolīvijas tradīciju ir saistīta ar dabas un zemes godināšanu. Jaunā gada ienākšana Ajmāras indiāņu starpā sakrīt ar saulgriežiem 21. jūnijā. Šajā laikā dienvidu puslodē ir ziema, un tāpēc ceremoniju apmeklē daudz cilvēku ar košām siltām drēbēm. Svētki sākas ar nacionālo ēdienu degustāciju, pēc kuriem dalībnieki lūdz sauli un zemes dievību dot enerģiju nākotnes ražai. Vietējie šamaņi aktīvi piedalās ceremonijā, atdodot pasaulei, kas ir nogurusi pēdējā gada laikā, kārtības un harmonijas stāvoklī.
Ajmāras indiāņi tradicionāli apmetās Titikakas ezera krastā. Bolīvieši šo kalnu ezeru ciena kā dievu dzimšanas vietu, un tāpēc jaunā gada pienākšanas dienā viņam tiek pasniegti arī visādi pagodinājumi.