Honkongas sejas - vai viņi ir tādi kā mēs?

Es šķiroju savus fotoarhīvus šeit Honkongā, un es gribēju dalīties ar dažiem fotoattēliem no turienes. Droši vien, dodoties kādā ceļojumā kādā mapē, jūs nekavējoties vēlēsities kaut ko ievietot tīklā. Ja godīgi, tad laika gaitā acs aizmiglojas, un visi attēli kļūst aptuveni vienādi cienīgi / nederīgi publicēšanai. Liekas, ka izrādās, ka tiešām lieliskas bildes ir tikai dažas lietas no ceļojuma, taču nav skaidrs, kā izvēlēties no pārējiem apjomiem 🙂 Tāpēc dažādos rakstos parasti publicēju daudz uzreiz..

Kādi cilvēki dzīvo Honkongā, es nezinu. Tiesa, cik es zinu, es tur biju tikai 5 dienas. Droši vien tādā pašā veidā viņi smejas un raud, mīl un ienīst, veido mieru un lāstu, ir patriotiskas jūtas vai vēlas emigrēt, tiekties pēc dažādiem mērķiem vai vienkārši peldēties dzīves straumē. Diemžēl es nekādā veidā neatceros sejas, un es diez vai varu atšķirt, piemēram, ķīniešus no korejiešiem, vairāk vai mazāk es varu atšķirt tikai taizemiešus. Un, ņemot vērā to, ka tūristi Honkongā nav mērāmi, tad vēl jo vairāk, lai jūs varētu sajaukt, kurš ir kurš.

Es jau mazliet par to rakstīju pārpildīts Honkonga un atkal es atkārtoju - pilsētas centrā ir ļoti daudz cilvēku, neparasti liels skaits, bet kaut kādu iemeslu dēļ tas nemaz nav kaitinošs. Varbūt tāpēc, ka tā ir Āzija un tur ir daudz savādāk? Atkal es nezinu. Varbūt man ir tikai aizspriedumains viedoklis manas Āzijas mīlestības un ceļojumu dēļ? Es atceros, kad mēs mēnesi braucām pa Eiropu un pēc tam ziemā devāmies tieši uz Tai. Tas bija spēcīgs pretstats starp abām civilizācijām, ņemot vērā, ka šī bija mana pirmā vizīte uz jebkuru Āzijas valsti. Tajā dienā, kad lidmašīna nolaidās Bangkokā, es kļuvu par ventilatoru no kaislīga mīlētāja ar laizīto un kopto Eiropu «netīrs» un «smirdošs» Āzija, pilnīgi aizmirstot par Eiropas valstīm 🙂

Tomēr joprojām nav atklāts jautājums, kāpēc Āzijā daži cilvēki jūtas īpaši labi / ērti / priecīgi. Pirms šīs ziemas es nemaz nebiju iedomājusies, ka tik iestrēgšu.