Rīgas vēsture
Rīgas ģerbonis
Rīga ir galvaspilsēta un lielākā pilsēta, kā arī Latvijas politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs. Pilsēta atrodas Rīgas jūras līcī pie Daugavas grīvas (Rietumu Dvina).
Ņemot vērā Rīgas stratēģisko stāvokli (ērta, labi aizsargāta osta svarīgu tirdzniecības ceļu krustojumā), senatnē pastāvēja apmetnes mūsdienu pilsētas un tās apkārtnes vietā. Ir zināms, ka 2. gadsimtā AD mūsdienu Rīgas vietā atradās apdzīvotā vieta Duna Urbs, kas agrīnajos viduslaikos kļuva par diezgan lielu tirdzniecības centru. Tajos laikos šeit jau dzīvoja lībieši un kurši (baltu-somu tautas), kuru pēcnācējus faktiski uzskata par latviešu senčiem..
Viduslaiki
12. gadsimta otrajā pusē reģionu masveidā pārspēja vācu tirgotāji un krustneši, un jau 1201. gadā ar pāvesta atļauju no Brēmenes atbraukušais bīskaps Alberts Buksgevdens ielika tāda paša nosaukuma cietokšņa pilsētu Rīgas upes grīvā un arī nodibināja Zobenu nesēju ordeni, kas vēlāk tika pievienots. uz Teitoņu ordeni. Turpmākajās desmitgadēs pilsēta strauji pieauga un attīstījās, līdz 13. gadsimta beigām kļūstot par trešo lielāko tirdzniecības centru Baltijas valstīs (pēc Lībekas un Gdaņskas), kā arī par Rīgas arhibīskapu rezidenci. 1283. gadā Rīga pievienojās Hanzas savienībai, kas vairākus gadsimtus nodrošināja pilsētai ekonomisko un politisko stabilitāti..
1581. gadā Livonijas kara rezultātā Rīga nonāca Polijas pakļautībā, bet jau 1621. gadā to okupēja Zviedrija. Pilsētai sākās jauna lappuse, sākoties tā dēvētajam Ziemeļu karam (1700-1721) starp Zviedrijas impēriju un carisko Krieviju par pārākumu Baltijas jūrā. Pēc ilgas aplenkuma 1710. gadā Rīga kļuva par Krievijas impērijas sastāvdaļu. Līdz 18. gadsimta beigām Rīga kļuva par vienu no galvenajām Krievijas impērijas ostas pilsētām un lielu rūpniecības centru, bet līdz 19. gadsimta beigām par otro lielāko pilsētu impērijas rietumu daļā pēc Sanktpēterburgas. 1905. gada revolūcijas laikā, kas aptvēra praktiski visu Krievijas impēriju, Rīga kļuva par vienu no galvenajiem nemiernieku centriem.
Divdesmitais gadsimts
1917. gada septembrī Rīgu okupēja vācu armija, un nākamās revolūcijas pamatīgi novājinātā Krievijas impērija faktiski atradās uz sabrukuma robežas. Pirmais pasaules karš Krievijai beidzās ar Brestas-Litovskas miera līguma parakstīšanu (1918. gada marts) un ievērojamas teritorijas daļu zaudēšanu. Baltijas valstis šajā periodā joprojām atradās vācu kontrolē, bet pēc tā dēvētā Compiegne pamiera parakstīšanas Latvija varēja pretendēt uz savu neatkarību, kas tika izsludināta 1918. gada 18. novembrī Rīgā, kas kļuva par neatkarīgās Latvijas Republikas galvaspilsētu..
1940. gadā, Otrā pasaules kara laikā, Latvija tika okupēta PSRS un Rīga kļuva par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas galvaspilsētu. No 1941. līdz 1944. gadam Rīga atradās vācu pakļautībā, pēc tam tā atgriezās PSRS. Kara laikā Rīgas vēsturiskais centrs tika pamatīgi sabojāts.
Pēckara periodā Rīga strauji attīstījās un drīz kļuva par vienu no lielākajiem PSRS rūpniecības centriem. Latviešiem neatkarību izdevās atgūt tikai 1991. gadā. Rīga kļuva par neatkarīgas Latvijas valsts galvaspilsētu.
Mūsdienās elegantā un mājīgā Rīga ir Baltijas valstu sirds un pērle ar neticami bagātu kultūras mantojumu. Vēsturiskais pilsētas centrs ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā un lieliski parāda brīnišķīgās pilsētas garo vēsturi..
Rīgas foto -
Rīgas ģerbonis
-
Rīga 16. gadsimtā
-
Doma katedrāle
-
Rīgas pils
-
Melngalvju nams
-
Pētera baznīcā
-
Pulvertornis
-
Rīgas opera
Rīgas ģerbonis
Rīga 16. gadsimtā
Doma katedrāle
Rīgas pils
Melngalvju nams
Pētera baznīcā
Pulvertornis
Rīgas opera
