Mikropost. Apmeklējis šeit fotoarhīvus un atradis vairākus viņa zīmējumus. Nu, ja jūs varat tos saukt, drīzāk pēdiņās «zīmējumi». Kopumā es nezinu, kā izdarīt taisni, un nekad neesmu mēģinājis mācīties. Precīzāk, vecāki mani bērnībā iedeva tēlotājmākslas lokam, bet viņi mani lūdza no turienes, kā arī no mūzikas loka. Tas nav sakausēts ar mākslu, acīmredzot, rokas neaug no turienes vai kaut kā cita.
Tātad, tajā pašā laikā man patika sarunāties pa tālruni, ar draugiem un draudzenēm, jo toreiz nebija interneta. Tikai TV (vairāki kanāli) un telefons. Jā, un grāmatas, protams, es atkārtoti lasu visu vecāku bibliotēkā (izņemot nopietnās grāmatas). Un katru reizi, kad runāju pa tālruni, es zīmēju žurnālu «Zinātne un dzīve» viņu čīkstēšana. Es zīmēju automātiski, īsti nedomājot, gandrīz neapzināti. Protams, daudziem ir «slimība» tur bija kāds uz salvetēm, kāds piezīmju grāmatiņā, kaut kas sarunas laikā jums jāpaņem rokās. Bija, jā?
Protams, es to visu aizmirsu, un kaut kā nejauši atcerējos apmēram 25 gadus veco un nolēmu reproducēt kaut ko līdzīgu, jo es vairs nevarēju atrast šos rakstītos žurnālus, tas kļuva interesanti. Viņš apsēdās, dziedināja un likās, ka kaut kas līdzīgs noticis, tikai apzināti. Tad viņš to noskenēja un iemeta fotoarhīvā. Pēc gandrīz 10 gadiem, tas ir, tagad, es saskāros ar arhīvu un visu atkal atcerējos 🙂 Uh, garš stāsts izrādījās.
Zīmējumi telefona sarunas laikā
Tas ir kaut kas līdzīgs kokam, un saule ir skaidri redzama
Zīmējumi telefona sarunas laikā
Un te cilvēks kaut kur velk roku
Tas ir tas, par ko es esmu. Vai ar galvu viss ir kārtībā? Un tad daži dīvaini zīmējumi, labāk nerādīt psihologus, viņi nesapratīs. It īpaši, ja es saku, ka tur pat ir zemes gabals, labi, varbūt tas bija, es vairs neatceros. Vai varbūt tieši pretēji, man ir talants, un man ir jāpārdod šie svētku logotipi par 1000 dolāriem gabalā, vai ne? )))
P.S. Vai jūs kaut ko tādu zīmējat (zīmējat), kad runājat pa tālruni? 🙂 Nomierini mani!
