Atpakaļceļā no Chiang Saen mēs apstājāmies Wat rong khun (Baltais templis Taizemē), kas atrodas blakus Chiang Rai. Kad mēs uzzinājām, ka viņš atrodas ne tikai netālu, bet arī uz šosejas, kas ved uz Chiang Mai, mēs nekavējoties nolēmām, ka mums jāmēģina braukt ar autostopiem. Galu galā šī ir jauna valsts, un ir jāpārbauda, vai šāda lieta nav noderīga mugursomniekiem. Pirms tam kaut kā nebija iespējas. Fotoattēlu un tekstu gandrīz nebūs, būs tikai pāris minūšu pozitīvs un smieklīgs video, labi, vismaz mums tas likās.
Pats par sevi varu teikt, ka man ļoti patika autostopi pa Taizemi, un kaut arī mēs nobraucām tikai 180 km, ko nevar nosaukt par grandiozu pieredzi. Tomēr dažus secinājumus var izdarīt paši. Starp citu, mūsu pēdējie autostopi notika Francijā, un kaut kādu iemeslu dēļ tas bija daudz sarežģītāk.
Mēs ne tikai ieradāmies daudz ātrāk nekā autobusā, bet arī ļoti pārsteidza šīs darbības vieglums. Un ne tik daudz no tā, ka mēs stāvējām trasē ne ilgāk kā 20 minūtes, bet cik daudz no Taizemes autostopu atmosfēras - tas ir silts, saulains, jūs varat braukt aizmugurē ar brīzi, taizemiešu pietura, smaidīt un priecīgi mesties augšup. Un tomēr viņi saprot arī angļu valodu! Kopumā viss ir jautri un ērti.
Autostopošana Taizemē
Autostopošana Taizemē
Autostopošana Taizemē
Tūlīt vēl turku autostopi Es atcerējos, kā tur mums vajadzēja ne tikai izskaidrot uz pirkstiem un ar frāžu burtnīcas palīdzību, kurp mēs dodamies, bet arī izskaidrot, kāpēc tas mums vajadzīgs. Katrs turks centās mūs aizvest nevis pa šoseju uz priekšu, bet uz tuvāko autoostu. Bet vienā valstī viņi ir vienisprātis - naudas jautājums neradās ne par autostopiem Taizemē, ne par autostopiem Turcijā.
Darja:
Pirmā apstāšanās automašīna izrādījās pikaps, kuru ar malām piekrauj cilvēki un dažas somas. Ilgu laiku centāmies autovadītājam izskaidrot, ka vēlamies braukt ar autostopu un to «paldies, bet mēs gaidīsim nākamo mašīnu». Kad viņš aizgāja, es sapratu, ka viss nebūs tik vienkārši, kā man šķita. Pirmkārt, kā mēs varam izskaidrot viesmīlīgajam, bet pilnīgi nesaprotamajam taizemietim, kas ir autostops un kāpēc mums nav vajadzīgs autobuss. Un kā to parādīt ar žestiem? Bet kā viņu nomierināt un pateikt, ka nav nozīmes tam, ka viņš brauc tikai pusceļā, mēs brauksim tur, kur viņš nogriežas no ceļa, un noķersim citu mašīnu? Droši vien to atceros no visa aizraušanās, jo pirmo reizi es nevarēju sevi izskaidrot, lai pirmo reizi saprastu, kāda veida dejošana man nav piemērota automašīnā. Vienam autovadītājam pat bija jāsaka visvarens «labi» un ļāva viņam iet mierā, viņš bija ļoti noraizējies, ka nerunā angliski un nesaprot, ko mēs lūdzam.
Nu, un tā - tas tiešām bija viens no vienkāršākajiem autostopiem, kāds man jebkad ir bijis: automašīnas ātri apstājās, autovadītāji bija jauki un pretimnākoši, bija interesanti un jautri braukt, it īpaši aizmugurē. Un ar pēdējo automašīnu man patiešām paveicās - tas bija klasisks autostops ar ļoti interesantu sarunu, jo šoferis tekoši runāja angliski, vaicāja par Krieviju, pastāstīja mums daudz interesantu lietu par Taizemi un pa ceļam mūs pat atveda uz siltuma avotu, tikai lai parādītu, kas viņiem šeit ir interesants.
Kopumā autostopošana Taizemē norit ļoti labi, lai gan man šķita, ka no visa automašīnu komplekta jūsu pieder tikai tie, kuros vadītājs vai pasažieris runā vismaz nedaudz angliski. Bet šie ir tikai pirmie iespaidi, mēs mēģināsim vēlreiz!
P.S. Daša nespēja pretoties un nerakstīja savus iespaidus, tāpēc šoreiz atkal mazs teksts neizdevās))
